Sākumlapa   |    Iepazīstināšana ar uzņēmumu   |    Produkti dārzkopjiem   |    Vides produkti   |    Meklēt šajā vietnē   |    Kontakti
Produkti dārzkopjiem

Jaunumi

Dārzniecība

Videoklipi
Augsnes ielabošana
Siltumnīcā
Mazdārziņš
Dekoratīvie augi
Augļu koku sniegtais skaistums un labums
Zemenes
Avenāji
Zāliens

Istabas augi





Meklēšana
Iepazīstināšana ar uzņēmumu
Kontakti


Zemenes





Audzes izveide
 
Labākā zemeņu audzēšanas vieta ir no vēja pasargāta nogāze ar smilts vai smilšmāla augsni. Zemenes necieš stāvošu ūdeni, tāpēc jāizvairās no gravām un blīvām augsnēm. Zemenes labi jūtas uzkalniņos, kas pavasarī ātri uzsilst. Zemeņu audzēšanas vieta jāatbrīvo no daudzgadīgām nezālēm.

Stādot zemenes, nedrīkst nosegt to augšanas punktu. Tas ir aizsargāts un atrodas mazāko lapu aizmetņos, tāpēc stādot arī mazākās lapiņas atstāj virs augsnes. Pēc stādīšanas augus aplaista. Zemenēm veidojas ziedi jau iepriekšējā gada augustā, tāpēc stādīšanu ir vērts pabeigt līdz jūlija beigām. Stādot zemenes, vajadzētu izmantot pārbaudītus un veselus augus, kuriem nav augu slimību un kaitēkļu.

 
Zemeņu mēslošana
 
Salīdzinājumā ar citiem dārza augiem zemenes jāmēslo mazāk. Īpaši jāizvairās no bagātīgas mēslošanas ar slāpekli, lai zemenājiem nesaaugtu lapas ogu ražas vietā. Ja augsne ir labā, audzēšanai piemērotā stāvoklī, pirms stādīšanas pamata mēslošanai pietiek ar litru Biolan dabīgā mēslojuma vai Biolan mēslojuma dārzeņiem uz 10 kvadrātmetriem. Uzartu zālienu vai kā citādi nabadzīgu dārza augsni mēslo bagātīgāk, iestrādājot trīs litrus uz 10 m². Nākošajos gados zemenes mēslo pavasarī – 1 l/10 m². Pēc barību vielu attiecības zemenēm piemērots mēslojums ir arī Biolan dabīgais mēslojums kartupeļiem un sakņaugiem.

Pēc ražas novākšanas mēslo ar rudens mēslojumu, lai zemenājiem izveidotos daudz pumpuru nākošā gada ziedēšanai. Biolan pamata un rudens mēslojumu liek 0,7–1,0 litru uz 10 m².
 

Kopšana
Pavasarī pēc sniega nokušanas zemeņu audzi iztīra, piemēram, ar grābekli ar elastīgiem zariem. Tīrīšanas laikā audze tiek atbrīvota no mirušajām augu daļām un tajos, iespējams, pārziemojušajiem kaitēkļiem. Zemenēm nepatīk nezāles, tāpēc pirmajos gados no zemeņu lauka jāizravē arī visas mazākās nezāles. Ravējot jāuzmanās, lai nesavainotu seklo sakņu sistēmu. Zemeņu ziedēšanas laikā jāseko gaisa temperatūrai. Ja naktī iespējamas salnas, audze jāpārsedz ar salnu pārklāju. Pārklāju noņem dienas laikā, lai kukaiņi varētu piekļūt zemenēm un apputeksnēt to ziedus. Pēc ražas novākšanas nogriež stīgas, lai tās neatņem spēkus augam un nepadara audzi pārāk blīvu. Blīvā audzē ogas var apdraudēt pelēkās puves izraisītie bojājumi u.c.

Augu aizsardzība

Zemeņu kaitēkļi
Zemenāju ērce sabojā jaunās lapas. Bojāto lapu krāsa kļūst brūngana, lapu dzīslojums kļūst īsāks un tās kļūst pūkainākas nekā parasti. Ērces pavājina ziedu veidošanās spēju, un nākošā gada raža var būtiski samazināties. Labākais veids, kā novērst zemenāju ērču postījumus, ir izmantot veselu stādu materiālu un regulāri mainīt zemeņu lauka vietu.

Lapgrauzis, ja audzē izplatījies lielā daudzumā, var nodarīt lielus postījumus. Pieauguši lapgrauži izēd lapās caurumus. Kāpuri un pieauguši lapgrauži var bojāt arī ziedus un negatavās ogas. Ja ļoti agrā pavasarī audzi pārklāj ar pārklājumu, postījumus iespējams novērst, ja vien vaboles nav pārziemojušas audzē.

Pūkainās pļavu blakts postījumu rezultātā novērojams, ka ogas kļūst plankumainas un to forma – izkropļota. Postījumus var novērst, pavasarī audzi pārklājot ar kaitēkļu pārklāju vai citu pārklāju.
Aleyrodes lonicerae ir Homoptera sugas auguts, kas ir aptuveni 1 mm liels kukainis ar baltiem spārniem. Tā kāpuri sūc auga sulu un atstāj saldus izdalījumus uz zemeņu lapām. Saldie izdalījumi var sekmēt kvēpu sēnes rašanos (izpaužas kā kvēpiem līdzīgi putekļi uz auga lapām), tomēr augutis nav īpašus postījumus nodarošs kaitēklis.

Putu cikādes klātbūtni var pamanīt pēc baltām putām, kurās dzīvo kāpuri. Kāpuri sūc auga sulu un tādējādi izraisa lapu saritināšanos. Putu cikādes parādīšanos var novērst, rūpējoties par to, lai zemeņu lauka tuvumā neplestos auglīgas pļavas.

Zemeņu slimības
 
Pelēkā puve ir slimība, kuras bojājumi redzami kā brūni plankumi uz negatavām ogām. Pamazām ogu virsma kļūst pelēka un pūkaina, līdz oga iznīkst pilnībā. Vispateicīgākie apstākļi pelēkās puves izplatībai ir 15–20 °C temperatūra un paaugstināta mitruma apstākļi. Puvi iespējams novērst ar pareizu mēslojumu (jāuzmanās no pārliekas mēslošanas ar slāpekli), pietiekošu atstatumu starp stādiem un pārlieku nelaistot stādus vasaras beigās, īpaši vakaros.

Zemeņu miltrasa visefektīvāk izplatās sausā un siltā laikā. Mitrums šai slimībai nepieciešams, tikai iesūcoties augos. Pārlieka mēslošana ar slāpekli var veicināt miltrasas veidošanos. Ar miltrasu saslimušo lapu malas sačokurojas, un to apakša kļūst sarkanīga. Saslimušās negatavās ogas izaug mazas, savukārt, ja slimība pielīp gatavām ogām, tās kļūst pelēcīgas un negaršīgas. Labākais veids, kā izvairīties no šīs slimības, ir izmantot šķirnes, kas ir noturīgas pret miltrasu.